Priekšvārds

Ļoti priecājos iepazīstināt jūs ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) 14. gada pārskatu, kas aptver laikposmu no 2024. gada 1. aprīļa līdz 2025. gada 31. martam. ESRK gada pārskats ir neatņemama ESRK pārredzamības un pārskatatbildības pienākuma daļa. Šā pārskata mērķis ir informēt Eiropas Savienības likumdevējus un plašu Eiropas sabiedrību par to, kā ESRK ir pildījusi savus uzdevumus.

Aplūkojamā perioda 12 mēneši bijuši sarežģīti. Tomēr Eiropas finanšu sistēma ir apliecinājusi noturību. Lielākā daļa banku un apdrošināšanas sabiedrību strādājušas ar vēsturiski augstu peļņu un finanšu aktīvi kļuvuši pievilcīgāki starptautiskajiem investoriem. Bet šis nav laiks, kad varētu ļauties pašapmierinātībai – radikālas un straujas ģeopolitiskās vides pārmaiņas joprojām ir izaicinājums mums visiem.

Makroprudenciālās uzraudzības politika palīdzējusi finanšu sektoram tikt galā ar tradicionālajiem ievainojamības aspektiem. Iestādes turpinājušas veikt pasākumus, lai risinātu tādas problēmas kā, piemēram, izteiktas svārstības mājokļu un komerciālā nekustamā īpašuma tirgos, kuriem bijis raksturīgs pārmērīgs un neilgtspējīgs pieaugums, ilgstoša nevēlēšanās uzņemties riskus un risku materializēšanās. Dažos gadījumos nekustamā īpašuma joma joprojām rada bažas, bet ir panākts liels progress centienos ierobežot tās ietekmi uz finanšu sektoru.

Pašreizējos apstākļos, kad banku riskus papildina citu finanšu sistēmas sektoru ievainojamība, nepieciešama sistēmas mēroga pieeja makroprudenciālajai politikai. Pēc globālās finanšu krīzes Eiropas finanšu nozarei bija raksturīga banku centrālā loma, radot bažas par finanšu stabilitāti alternatīvu trūkuma dēļ. Reaģējot uz to, ES likumdevēji nodrošināja makroprudenciālās uzraudzības iestādēm plašu uz banku darbību vērstu instrumentu klāstu. Pašlaik ievērojamu daļu no aizdevumiem izsniedz nebanku iestādes. Bagātīgāks finanšu pakalpojumu piedāvājums reālajai tautsaimniecībai rada iespējas, bet ir arī riska avots. Tāpēc pēdējos gados ESRK uzsvērusi nepieciešamību pēc papildu politikas instrumentu kopuma, kas vērsts uz nebanku finanšu starpniecības radītajiem riskiem. Tas joprojām steidzami jārisina, un es sagaidu, ka ES likumdevēji īstenos regulējuma reformas.

ESRK atbalstījusi arī vairāk uz darbību balstītu pieeju tiesību aktiem, kas varētu novērst vai mazināt riska pārvirzi starp finanšu sektoriem. ESRK 2024. gada novembrī publicēja ziņojumu, kurā parādīts, cik lietderīgi būtu tagadējai uz iestādēm vērstajai pieejai pievienot papildu uzsvaru uz darbības veidiem. Pašlaik tiesiskais regulējums ir sadrumstalots starp dažādām juridiskām personām, un tajā nav ņemts vērā tas, kā tie mijiedarbojas. Piemēram, centrālie darījuma partneri, klīringa dalībnieki un banku klienti veido integrētu klīringa ekosistēmu, kas var absorbēt kredītriskus, bet arī palielināt likviditātes riskus. ESRK un visām nozaru iestādēm jāpievērš tam pastiprināta uzmanība. Es atzinīgi vērtēju nesen izveidoto Kopīgo monitorēšanas mehānismu, kas apvieno visas Eiropas uzraudzības iestādes, ESRK, Eiropas Centrālo banku un valstu iestādes, lai pilnībā izprastu šādas mijiedarbības makrofinansiālās sekas.

Daudz ir runāts par nepieciešamību steidzami izveidot uzkrājumu un ieguldījumu savienību. Šajā sakarā esmu gandarīta, ka, to atbalstot, varējām uzaicināt Eiropas komisāri Mariju Luisu Albukerki (Maria Luís Albuquerque) uz ESRK Valdes pirmo sanāksmi pēc viņas iecelšanas amatā. Mēs apspriedām, kā makroprudenciālā politika var nodrošināt papildu makrofinansiālās stabilitātes elementu un tādējādi atbalstīt finanšu tirgu integrāciju, nesot labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Savā ievadpaziņojumā Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejai es arī uzsvēru nepieciešamību turpmāk attīstīt Eiropas uzraudzības kompetences, lai mazinātu sadrumstalotības riskus.

Pārskata periodā Eiropas finanšu tirgū ienāca jauni dalībnieki un jauni produkti. Tas attiecas uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas ir jaunie spēlētāji finanšu jomā. Taču arī tradicionālie dalībnieki arvien vairāk saviem klientiem piedāvā kriptoaktīvu pakalpojumus. Tas rada iespējas, bet arī jaunu risku kopumu. Pārskata periodā stājās spēkā Regula par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA). Kā ESRK priekšsēdētāja esmu vairākkārt pieminējusi, ka Eiropas Savienībai būtu jāapsver iespēja integrēt MiCA režīmu. Šajā gada pārskatā arī paustas bažas par vairāku ESRK dalībiestāžu izmanto ES un kādā trešā valstī (vairākemisiju shēmu ietvaros) emitēto stabilo kriptomonētu aizstājamību.

Kiberdrošības jomā noziedznieki un nacionālo valstu aģenti veido saiknes, kas rada jaunus hibrīdriskus finanšu stabilitātei. ESRK publicēja ziņojumu, kurā pārskatīja valstu un visas Eiropas regulējumu, kas vērsts uz finanšu sektora kibernoturību. Digitālās darbības noturības akta (DORA) kontekstā Eiropas uzraudzības iestādes un ESRK izveidoja sistēmisku kiberincidentu Eiropas līmeņa koordinācijas mehānismu (EU-SCICF), kuram ESRK pievienojās 2025. gada janvārī. EU-SCICF ir forums, kurā finanšu iestādes var apmainīties ar konfidenciālu informāciju plaša mēroga kiberincidentu laikā, t. sk. par potenciālajiem izplatības ierobežošanas un seku mazināšanas pasākumiem. To savlaicīgi aktivizējot, iespējams līdz minimumam samazināt koordinācijas nepilnības starp iestādēm. To var izmantot arī plašākos darbības incidentos, kuru pamatcēloņus bieži vien var noteikt tikai pēc ievērojama laika perioda.

Saskaņā ar ESRK regulu tās juridiskais pamats bija jāpārskata līdz 2024. gada beigām. Šajā kontekstā četru ekspertu grupa tika aicināta sniegt neatkarīgu viedokli par ESRK nākotni. Viens no ESRK ilgāka termiņa mērķiem ir izveidot sistēmas mēroga lejupēju stresa testēšanas kapacitāti. Svarīgs pirmais solis bija visas finanšu sistēmas likviditātes stresa tests, kas tika pabeigts aplūkojamā perioda laikā.

ESRK veiksmīgā darba pamatā lielā mērā ir daudzu tās dalībiestāžu pārstāvju un mūsu Konsultatīvās zinātniskās komitejas izcilo ekspertu pašaizliedzīgais devums. Vēlos pateikties visiem par viņu ieguldījumu, kas atzīts daudzās ESRK publikācijās. Tagad varu pieminēt tikai dažus cilvēkus, ar kuriem esmu bijusi īpaši ciešā kontaktā, īpaši Banque de France prezidentu Fransuā Vileruā de Galo (François Villeroy de Galhau) par viņa atbalstu Koordinācijas komitejā, kurā tagad kā viņa pēcteci ar prieku sveicu Deutsche Bundesbank prezidentu Joahimu Nāgelu (Joachim Nagel). Vēlos pateikties arī Pablo Ernandesam de Kosam (Pablo Hernández de Cos), kurš piekritis turpināt vadīt Konsultatīvo tehnisko komiteju vienu gadu pēc viņa Banco de España prezidenta pilnvaru termiņa beigām. Esmu pateicīga arī Sveriges Riksbank prezidenta vietniekam Aino Bungem (Aino Bunge) par to, ka viņš piekrita pildīt Konsultatīvās speciālistu komitejas priekšsēdētāja vietnieka amatu. Sirsnīgi pateicos arī Stīvenam Čeketi (Stephen Cecchetti) par viņa darbu Konsultatīvās zinātniskās komitejas priekšsēdētāja amatā, kā arī Torstenam Bekam (Thorsten Beck) par šā darbietilpīgā amata pārņemšanu. Un nekas no mūsu paveiktā nebūtu bijis iespējams bez ESRK komandas nelokāmās apņēmības ar ESRK sekretariāta vadītāju Frančesko Macaferro (Francesco Mazzaferro) priekšgalā.

Kristīne Lagarda (Christine Lagarde)
ESRB priekšsēdētāja

Kopsavilkums

Šajā gada pārskatā aplūkots periods no 2024. gada 1. aprīļa līdz 2025. gada 31. martam.

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) veica regulāro ievainojamības un risku apzināšanu un novērtēšanu.

ES ekonomika pārskata periodā saskārās ar būtiskiem finanšu stabilitātes izaicinājumiem, ko galvenokārt noteica ārēji faktori. Galvenie riski ietvēra spriedzi Tuvajos Austrumos un Krievijas ilgstošo agresiju pret Ukrainu. Tas izraisīja preču cenu svārstīgumu un inflācijas bažas, ko mazināja ES centieni samazināt atkarību no Krievijas enerģijas. Turklāt politikas pārmaiņas ASV, piemēram, ierosinātie tirdzniecības ierobežojumi un fiskālā ekspansija, radīja globālu nenoteiktību, kas veicināja lielāku tirgus svārstīgumu un ES ekonomiskās izaugsmes prognožu lejupvērstas korekcijas. Neraugoties uz nelielu ES tautsaimniecības izaugsmes uzlabošanos 2024. gadā, perspektīvas šo nenoteiktību ietekmē joprojām saglabājās ierobežotas. 2025. gada sākumā inflācijas tendences kļuva mērenākas, pielāgojoties vidēja termiņa stabilitātes gaidām. Uzņēmumu ievainojamība joprojām bija paaugstināta, pieaugot maksātnespējas gadījumu skaitam un augstajām izmaksām un vājajam pieprasījumam mazinot peļņu. Tas īpaši skāra mazākus uzņēmumus un uzņēmumus, kam bija būtiski riska darījumi ar ASV. ES mājsaimniecību sektorā bija vērojama noturība, ko veicināja inflācijas pazemināšanās, zemais bezdarba līmenis, mazākas finansēšanas izmaksas un nekustamā īpašuma cenu kāpuma atsākšanās. Finanšu tirgos bija vērojama spēcīga riska apetīte, akciju cenām augot, īpaši ASV. Tomēr ģeopolitiskie un makroekonomiskie riski turpina ietekmēt aktīvu novērtējumu. Eiropas bankas joprojām bija noturīgas un strādāja ar rekordlielu peļņu, bet nākotnes izaicinājumi varētu būt pārbaudījums šai noturībai. Ņemot vērā paaugstināto valsts parāda attiecību pret IKP un pieaugošos draudus drošībai, nepieciešama rūpīga fiskālās ilgtspējas pārvaldība un lielāks aizsardzības finansējums.

Īsi pēc šā gada pārskata pēdējā datu aktualizēšanas termiņa ASV administrācija noteica savām galvenajām tirdzniecības partnervalstīm augstus tarifus, lai samazinātu ASV tirdzniecības deficītu. Šie aprīļa sākumā noteiktie tirdzniecības ierobežojumi izraisīja pasaules tautsaimniecības perspektīvas būtiskas korekcijas un radīja svārstīguma pieaugumu finanšu tirgos. Apsekojumi liecina, ka tirgus dalībnieki pazeminājuši savas ekonomiskās izaugsmes aplēses, īpaši attiecībā uz ASV tautsaimniecību. Tarifu dēļ pieauga arī inflācijas gaidas, jo gaidāms, ka augstākas importa izmaksas daļēji tiks novirzītas uz patērētājiem. Neraugoties uz dažās aktīvu kategorijās vērojamo paaugstināto svārstīgumu un zemo likviditāti, pasaules finanšu tirgi joprojām kopumā ir noturīgi, un nav vērojama ietekme uz cenu noteikšanu. Ja tarifi būs ilgstoši, ES var īstenoties finanšu stabilitātes riski un Eiropas iestādēm rūpīgi jāmonitorē notikumu attīstība.

ESRK paplašināja savu monitoringa sistēmu atbilstoši savām pilnvarām, ietverot ES finanšu sektora sistēmisko risku monitoringu. Savu pilnvaru ietvaros ESRK 2025. gada februārī publicēja ziņojumu, kurā izklāstīts visaptverošs sistēmisko likviditātes risku monitoringa regulējums.^[1] Šis jaunais regulējums ievieš plašu rādītāju kopumu, kas aptver banku, apdrošinātāju, pensiju fondu un ieguldījumu fondu finansējuma likviditātes riskus, kā arī tirgus likviditātes riskus galvenajās aktīvu kategorijās. ESRK arī izstrādāja savu ES vērtspapīrošanas tirgus monitoringa regulējumu. ESRK Valde 2025. gada marta sanāksmē apsprieda un apstiprināja ziņojumu, un šis ziņojums tika publicēts pēc pārskata perioda beigām maijā.^[2] Visbeidzot, ESRK publicēja regulāro monitoringa ziņojumu par noteiktu nebanku finanšu starpnieku ievainojamību un riskiem.^[3]

Stresa testi palīdz novērtēt finanšu sistēmas ievainojamību iespējamās risku īstenošanās gadījumā. Tie simulē finanšu iestāžu reakciju uz hipotētiskiem nelabvēlīgiem ekonomiskiem un finansiāliem apstākļiem, palīdzot riska pārvaldībā un krīžu novēršanā. Eiropas uzraudzības iestādēm saskaņā ar savām pilnvarām kopā ar ESRK jākoordinē ES līmeņa stresa testi, kas ir to kompetencē. Pārskata periodā ESRK nodrošināja Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei nelabvēlīgas attīstības scenāriju 2024. gada naudas tirgus fondu stresa testu pamatnostādnēm. ESRK nodrošināja nelabvēlīgas attīstības scenāriju arī 2025. gada ES mēroga banku sektora stresa testam, ko koordinē Eiropas Banku iestāde, un divus nelabvēlīgus scenārijus 2025. gada ES mēroga aroda pensiju fondu stresa testam, ko koordinē Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde. Visi scenāriji tika pielāgoti, lai ietvertu specifisko stresa testu aptverto dažādo finanšu iestāžu uzņēmējdarbības modeļus un riska profilus. Papildus ieguldījumam Eiropas uzraudzības iestāžu veiktajos sektoru stresa testos ESRK izstrādāja sistēmas mēroga likviditātes stresa testu, lai labāk izprastu likviditātes risku dinamiku visā ES finanšu sistēmā. Šā pasākuma mērķis ir gūt izpratni par savstarpējo saistību starp ES sektoriem un to iekšienē un kvantitatīvi noteikt kopējā likviditātes satricinājuma ietekmi ES.

ESRK darbs pie tā, lai novērtētu un novērstu ievainojamību, kas varētu radīt riskus finanšu stabilitātei, balstās uz detalizētiem augstas kvalitātes datiem. ESRK regulāri un pastāvīgi var piekļūt noteiktiem detalizētiem darījumu vai atsevišķu iestāžu datiem. Tie ietver datus par darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, vērtspapīru finansēšanas darījumiem, vērtspapīrošanu un alternatīviem ieguldījumu fondiem. Aplūkojamā periodā ESRK turpināja analizēt šos datus, pildot savu uzdevumu novērtēt finanšu stabilitātes riskus. Tomēr ESRK spēju sasniegt šo mērķi visefektīvākajā veidā kavē tas, ka tai trūkst regulāras un pastāvīgas piekļuves noteiktiem detalizētiem datiem, piemēram, datiem par noteiktu veidu ieguldījumu fondiem un apdrošināšanas sabiedrībām. Ņemot vērā iepriekš minēto, ESRK izklāstīja savu viedokli, kā uzlabot datu apmaiņu starp Eiropas uzraudzības iestādēm un ESRK, lai labāk saskaņotu tās piekļuvi datiem ar tās mērķiem un pilnvarām.^[4] Aplūkojamā perioda beigās šīs bažas vēl nebija kliedētas.

ESRK arī uzsvēra nepieciešamību izmantot sistēmas mēroga perspektīvu, kam ir centrālā nozīme tās uzdevumā veikt ES finanšu sistēmas makroprudenciālo pārraudzību.

Arvien vairāk nepieciešama sistēmas mēroga pieeja, jo banku un nebanku savstarpējā atkarība padara neskaidrākas robežas starp dažādiem finanšu sistēmas sektoriem. Atbildē uz Eiropas Komisijas rīkoto apspriešanu, kurā novērtēta nebanku finanšu starpniecības makroprudenciālās uzraudzības politikas atbilstība, ESRK izklāstīja savu redzējumu par sistēmas mēroga pieeju finanšu stabilitātes risku novērtēšanai un mazināšanai.^[5] Šīs sistēmas mēroga pieejas nozīme tika atspoguļota arī ziņojumā, kurš tika izmantots ESRK regulas pārskatīšanā. Ziņojumu sagatavoja augsta līmeņa grupa, kuras četri locekļi bija pazīstami ar ESRK darbu un darbību.^[6]

Ņemot to vērā, ESRK turpināja darbu pie vairākiem svarīgiem starpnozaru un pārrobežu politikas jautājumiem. ESRK ir piemērojusi šo sistēmas mēroga pieeju trim darbībām, kuras tā uzskata par nozīmīgām finanšu stabilitātei – aktīvu pārvaldībai, klīringam un kreditēšanai. Aplūkojamā periodā tā iesniedza arī starpnozaru politikas priekšlikumus, lai palīdzētu novērst finanšu stabilitātes riskus, ko rada kriptoaktīvi un ar tiem saistītās darbības, kā arī papildu nodrošinājuma pieprasījumi. Turklāt ESRK turpināja darbu pie politikas priekšlikumiem, lai palīdzētu novērst vai mazināt sistēmas mēroga kiberincidentu radītos finanšu stabilitātes riskus, kā arī riskus, ko rada norises komercīpašumu un mājokļu nekustamā īpašuma tirgos.

Vienlaikus ESRK turpināja izstrādāt bankām un nebankām specifisku nozaru politiku, ņemot vērā, ka arī tā veicina finanšu sistēmas vispārējo stabilitāti.

ESRK panāca turpmāku progresu banku sektoram specifiskas politikas izstrādē. Tas ietvēra ieguldījumu Eiropas Komisijas veiktajā makroprudenciālās uzraudzības regulējuma pārskatīšanā, konkrētāk – Eiropas Komisijas banku, maksājumu un apdrošināšanas jomas ekspertu grupas sanāksmēs, kas notika 2024. gada oktobrī un 2025. gada martā.

ESRK turpināja piemērot savu vienoto makroprudenciālās uzraudzības nostājas regulējumu bankām, kas vērts uz ESRK dalībnieku makroprudenciālās uzraudzības nostājas izvērtēšanu, lai atbalstītu un pārbaudītu to nacionālos makroprudenciālās uzraudzības politikas lēmumus. Aplūkojamā periodā šis darbs ietvēra dziļāku atsevišķu valstu analīzi. ESRK plāno paplašināt šo analīzi, drīzumā ietverot nebanku finanšu starpniecību.

Turklāt kopā ar Eiropas Centrālo banku tika publicēts ziņojums, lai nodrošinātu labāku izpratni par to, kā Eiropas Ekonomikas zonas valstīs tiek piemērota pozitīva neitrāla pretciklisko kapitāla rezervju norma. Ziņojumā tika izklāstīti locekļu viedokļi par Eiropas tiesību aktu turpmāko virzību, t. sk. ierosinājumi veicināt pretcikliskās kapitāla rezerves izmantošanu agrākā finanšu cikla posmā.

ESRK arī turpināja nebankām specifiskas politikas izstrādi. Iepriekšējā pārskata periodā ES likumdevēji bija panākuši politisku vienošanos par "1. līmeņa" tekstiem, ar kuriem nosaka prudenciālos noteikumus, kas reglamentē ieguldījumu fondus, apdrošinātājus un centrālos darījumu partnerus. Pašlaik aplūkotajā pārskata periodā ESRK ierosināja grozīt dažus no šiem noteikumiem, lai uzlabotu nebanku noturību. Tā sniedza konsultācijas Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei arī par makroprudenciālajiem aspektiem saistībā ar dažiem no 2. līmeņa un 3. līmeņa tekstiem, kurus Eiropas uzraudzības iestādes izstrādā, lai īstenotu jaunos prudenciālos noteikumus. Šai sakarā tika sniegti priekšlikumi un konsultācijas par prudenciāliem noteikumiem attiecībā uz centrālajiem darījumu partneriem, ieguldījumu fondiem un apdrošinātājiem.

ESRK turpināja pildīt pārraudzības lomu valsts politikas pasākumu novērtēšanā.

ESRK tiek informēta par valstu iestāžu veiktajiem makroprudenciālās uzraudzības pasākumiem, un dažos gadījumos tai jāsniedz atzinums par to izmantošanu un/vai savstarpēju atzīšanu. Banku sektorā uz kapitālu balstītā makroprudenciālās uzraudzības politika vairākās dalībvalstīs aplūkojamā perioda laikā kļuva vēl stingrāka. Taču daži uz kredītņēmējiem balstīti pasākumi tika atcelti vai atviegloti. Tika veikti vairāki ar kapitālu saistīti pasākumi, galvenokārt attiecībā uz pretcikliskajām kapitāla rezervēm, kuru galvenais mērķis bija esošās makroprudenciālās politikas nostājas stingrības palielināšana. Tika veikti arī vairāki uz kredītņēmējiem balstīti pasākumi, lai gan tiem nepiemita konkrēta virzība attiecībā uz nacionālās makroprudenciālās politikas nostājas stigrības palielināšanu vai samazināšanu. Vērtējot kopējās kapitāla rezervju prasības visā Eiropas Ekonomikas zonā, sistēmiskās riska rezerves kopš pandēmijas kopumā ir samazinājušās, bet to lielā mērā kompensējusi kopumā līdzīga apjoma pretciklisko kapitāla rezervju veidošana. Nebanku sektorā Luksemburgas Commission de Surveillance du Secteur Financier un Bank Ceannais na hÉireann/Central Bank of Ireland paziņoja, ka tās ieviesīs sviras ierobežojumus saskaņā ar Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku direktīvas (AIFMD) 25. panta 3. punktu. Tas ir viens no nedaudzajiem makroprudenciālās uzraudzības instrumentiem, kas iestādēm pieejami, lai mazinātu nebanku sistēmisko ievainojamību, un iepriekšējā aplūkojamā periodā ESRK tika informēta par šiem pasākumiem.

ESRK turpināja pildīt savus pienākumus attiecībā uz pārskatatbildību un pārskatu sniegšanu Eiropas Parlamentam un sabiedrībai. ESRK priekšsēdētāja 2024. gada 4. decembrī apmeklēja Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas (ECON) rīkoto atklāto noklausīšanos un divas konfidenciālas sanāksmes ar ECON priekšsēdētāju un priekšsēdētājas vietniekiem, lai apspriestu finanšu stabilitātes riskus. ESRK pirmais priekšsēdētājas vietnieks piedalījās 2025. gada 20. februāra ECON sēdē, lai apspriestu stratēģiskos ieteikumus par ESRK nākotni. ESRK 2024. gada jūlijā publicēja 2023. gada pārskatu, īstenojot tās pārskatatbildību pret sabiedrību. Turklāt ESRK piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda izdotajā eurozonas finanšu sektora novērtēšanas programmā, kas tika īstenota 2024. gada oktobrī un 2025. gada februārī–martā. Starptautiskais Valūtas fonds sniedzis vairākus ieteikumus ESRK. ESRK Valde bija lūgusi ESRK pārskatīšanas augsta līmeņa grupu piedalīties ar savu ieguldījumu ESRK regulas otrajā pārskatīšanā, sniedzot stratēģiskas konsultācijas par ESRK nākotni. Grupas ziņojums tika publicēts 2024. gada decembrī un iesniegts Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei.