Priekšvārds

Priecājos iepazīstināt jūs ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) 15. gada pārskatu, kas aptver laikposmu no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 31. martam. ESRK ir likumisks pienākums sagatavot šo ziņojumu pārredzamības un pārskatatbildības nolūkos. Ziņojumā parādīts, kā ESRK ir pildījusi savas pilnvaras – identificēt un mazināt sistēmiskos riskus finanšu stabilitātei Eiropas Savienībā un ziņot par savu darbību Eiropas Parlamentam, Eiropas Savienības Padomei un plašākai sabiedrībai.

Aplūkojamā periodā globālā vide bija ārkārtīgi nenoteikta. Makrofinansiālos apstākļus Eiropas Savienībā (ES) turpināja veidot ģeopolitiskā spriedze, tirdzniecības nesaskaņu atjaunošanās un ar politikas pasākumiem saistītā paaugstināta nenoteiktība. Tomēr Eiropas ekonomika un tās finanšu sistēma, saskaroties ar šīm problēmām, parādīja noturību. Šīs noturības saglabāšana vēl arvien ir vitāli svarīga, jo finanšu stabilitātes riski joprojām ir augsti. ESRK galveno uzmanību pievērsa diviem galvenajiem faktoriem, kas varētu būtiski apdraudēt šo noturību, proti, makroekonomiskajam riskam un tirgus riskam.

Svarīgs atskaites punkts aplūkojamā periodā bija ESRK pārskatīšanas augsta līmeņa grupas ziņojuma pēckontrole. ESRK Valde 2025. gada jūnijā vienojās virzīties uz visaptverošāku risku un ievainojamības novērtējumu un veicināt sistēmisku pieeju makroprudenciālajai politikai. Tas nozīmēja koncentrēties gan uz pašām struktūrām, gan uz visām darbībām, kas ir būtiskas finanšu stabilitātei. Šī pieejas maiņa ietver sistēmas mēroga lejupējas stresa testēšanas spējas attīstīšanu un makroprudenciālās nostājas analīzes iekļaušanu ESRK regulārajos novērtējumos.

ESRK publicēja ziņojumu par kriptoaktīviem un decentralizētajām finansēm un to ietekmi uz finanšu stabilitāti. Tā arī pieņēma Ieteikumu par trešo valstu multiemitentu stabilās kriptovalūtas shēmām. Šāda veida shēmām pēc būtības raksturīga ievainojamība, un tās rada nepārprotamus finanšu stabilitātes riskus ES. Tāpēc ir svarīgi, lai visas attiecīgās iestādes, piemēram, Eiropas Komisija, Eiropas uzraudzības iestādes un valstu uzraudzības iestādes, rīkotos saskaņā ar šo jauno ESRK ieteikumu.

Kā liecina vairāki citi aplūkojamā periodā publicētie ESRK ziņojumi, ESRK finanšu stabilitātes risku analīzē izmanto starpnozaru un ES mēroga pieeju. 2025. gada ES nebanku finanšu starpniecības risku monitorēšanas ziņojums sniedz visaptverošu sistēmas mēroga novērtējumu par neaizsargātību ieguldījumu fondu nozarē, norādot uz paaugstinātu aizņemto līdzekļu apjomu, pastāvīgu likviditātes risku un pieaugošu savstarpējo saistību. Divos kopā ar ECB sagatavotos ESRK ziņojumos – par finanšu stabilitātes riskiem, ko rada saiknes starp bankām un nebanku finanšu starpniekiem, un par riskiem, ko rada ģeoekonomiskā sadrumstalotība, – pētīts, kā šoki var izplatīties starp sektoriem un pāri robežām un kā ģeopolitiskās norises, politikas nenoteiktība un sadrumstalotība var pastiprināt sistēmisko risku. Turklāt Konsultatīvās zinātniskās komitejas ziņojums par mākslīgo intelektu un sistēmisko risku sniedz uz nākotni vērstu ieskatu par to, kā tehnoloģiskās pārmaiņas var pastiprināt esošo neaizsargātību vai radīt jaunus sistēmiskā riska avotus.

ESRK darbs balstās uz daudzu tās dalībiestāžu, konsultatīvo struktūru un ESRK Sekretariāta darbinieku mērķtiecību un speciālajām zināšanām. Es vēlos pateikties daudzajiem ESRK darbā iesaistītajiem darbiniekiem, kas devuši savu ieguldījumu. Es arī vēlos izteikt lielu pateicību Pablo Ernandesam de Kosam (Pablo Hernández de Cos) kā Konsultatīvās speciālistu komitejas priekšsēdētājam un sirsnīgi atvadīties no viņa. Es vēlos pateikt paldies arī Banco de Portugal prezidentam Mariu Sentenu (Mário Centeno) un Eiropas Banku iestādes priekšsēdētājam Hosē Manuelam Kampam (José Manuel Campa) par viņu ieguldījumu Valdes un Koordinācijas komitejas darbā. Visbeidzot, es vēlos izteikt pateicību De Nederlandsche Bank prezidentam Klāsam Knotam (Klaas Knot) par viņa vērtīgo atbalstu un mērķtiecību Valdes locekļa amatā.

Kristīne Lagarda (Christine Lagarde),
Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas priekšsēdētāja

Kopsavilkums

Šajā gada pārskatā aplūkotais periods sākās 2025. gada 1. aprīlī un beidzās 2026. gada 31. martā.

Šajā periodā Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) veica savās regulāras darbības, kas vērstas uz finanšu stabilitātes ievainojamības un risku apzināšanu un novērtēšanu.

Finanšu stabilitātes riski ES visu 2025. gadu un 2026. gada sākumā saglabājās paaugstināti, bet finanšu sistēma kopumā izrādījās noturīga. Aplūkojamā periodā finanšu stabilitātes situāciju ES veidoja ļoti nenoteikta ārējā vide, kurā finanšu tirgus un tautsaimniecību negatīvi ietekmēja tirdzniecības nesaskaņas un ģeopolitiskā spriedze. Lai gan dažu tirdzniecības strīdu atrisināšana un jaunu tirdzniecības nolīgumu noslēgšana 2025. gada otrajā pusē palīdzēja mazināt politikas nenoteiktību, ģeopolitiskajai spriedzei Tuvajos Austrumos 2026. gada sākumā atjaunojoties, lejupvērstie tautsaimniecības izaugsmes riski atkal saasinājās. Neraugoties uz globālajiem kavējošajiem faktoriem, finanšu un ekonomiskie apstākļi ES kopumā joprojām bija diezgan stabili. Tas apkopotā līmenī nostiprināja mājsaimniecību un uzņēmumu bilances un ļāva ierobežot kredītzaudējumus labi kapitalizētā un rentablā banku sistēmā. Nebanku finanšu iestādes spēja absorbēt tirgus svārstīgumu, un galvenās finanšu infrastruktūras turpināja netraucēti darboties, pat saskaroties ar paaugstinātiem kiberdrošības un ģeopolitiskajiem riskiem. Tomēr, lai gan šī finanšu sistēmas noturība skaidri parāda priekšrocības, ko snieguši pēc krīzes izveidotie nostiprinātie regulatīvie satvari, joprojām ir būtiski cieši uzraudzīt koncentrētus riska darījumus (piemēram, ar konkrētām nozarēm, aktīvu klasēm un finansējuma tirgiem), tirgus un likviditātes riskus, kā arī pēkšņu riska apetītes pārmaiņu iespēju.

Raugoties nākotnē, finanšu stabilitāti var apdraudēt vairāki nelabvēlīgi scenāriji, pastiprinot esošo ievainojamību. Konfliktu saasināšanās Tuvajos Austrumos vai globālā riska noskaņojuma pasliktināšanās var izraisīt krasas un haotiskas tirgus korekcijas, kas caur vājāku konfidenci un augstākām finansēšanas izmaksām var pārviesties uz reālo tautsaimniecību. Spiediens, ko aplūkojamā perioda beigu posmā izraisīja augstākas preču cenas un piegādes ķēžu sadrumstalotība, vēlreiz skaidri norādīja uz finanšu sistēmas jutīgumu pret globālajiem šokiem un strauju pārcenošanu risku finanšu tirgos un inflācijas gaidām. Finanšu iestādes var saskarties ar lielākiem finansējuma un likviditātes ierobežojumiem, ko daļēji var izraisīt turpmāka iespējamā procentu likmju pārcenošana, kā arī ietekmes izplatīšanās pāri robežām un starp nozarēm. Vienlaikus ierobežotas vidēja termiņa izaugsmes perspektīvas, paaugstināts valsts parāds dažās ES dalībvalstīs un pieaugošie ar drošību saistītie izdevumi ierobežo fiskālo telpu un palielina bažas par parāda atmaksājamību. Turklāt kiberriski varētu izraisīt būtiskus kritiskās finanšu infrastruktūras un darbības nepārtrauktības traucējumus. Makrofinansiālās perspektīvas riski ir cieši saistīti ar finanšu sektora ievainojamību, kam varētu būt savstarpēji pastiprinošs efekts, palielinot vispārējo sistēmisko risku.

2025. gadā ESRK turpināja monitorēt nebanku finanšu starpniecības (NBFI) sektora radītos riskus. 2025. gada ES NBFI risku monitorēšanas ziņojumā bija uzsvērta pieaugošā cikliskā un strukturālā ievainojamība, noturīgais sistēmiskais likviditātes risks, paaugstinātais aizņemto līdzekļu apjoms un savstarpējā saistība dažās NBFI sektora daļās, pieaugošā riska darījumu koncentrācija un pārrobežu saiknes.^[1] Šie faktori tika apzināti, padziļināti analizējot savstarpējo atkarību starp privātajiem finanšu tirgiem un banku nozari, riska ieguldījumu fondu aizņemto līdzekļu apjomu, nekustamā īpašuma ieguldījumu fondus un piesaistītās finanšu iestādes, kā arī strādājot pie aktuālām tēmām – nesenajām tirgus spriedzes epizodēm, pensiju sistēmas reformām un sintētisko vērtspapīrošanu.

Tajā pašā gadā ESRK turpināja izstrādāt sistēmas mēroga stresa testēšanas instrumentu kopumu. Tā sagatavoja Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) nelabvēlīgos scenārijus sektoru stresa testiem, kas tika izmantoti 2025. gada naudas tirgus fondu stresa testu vadlīnijās un 2026. gada centrālā darījumu partnera stresa testā. Šie nelabvēlīgie scenāriji ietver postošas ietekmes riskus, ko rada paaugstināta ģeopolitiskā spriedze, preču cenu un inflācijas šoki, pēkšņas aktīvu cenu korekcijas un ar tām saistītā likviditātes spriedze. Vienlaikus ESRK arī nolēma izstrādāt lejupēju ES finanšu sistēmas stresa testu instrumentu, paplašinot ECB starpsavienoto sistēmas mēroga stresa testu analīzes modeli (System-wide stress test Analytics (ISA) model). Šis rīks tiks izmantots, lai novērtētu pastiprināšanas mehānismus gan nozarēs, gan starp tām, aplūkojot kopīgus scenārijus, un lai atbalstītu biežākus un elastīgākus sistēmas mēroga riska novērtējumus.

ESRK turpināja darbu arī pie vairākiem svarīgiem starpnozaru un pārrobežu politikas jautājumiem. Valde 2025. gada jūnijā uzsvēra sistēmas mēroga perspektīvas svarīgumu, īstenojot ESRK pilnvaras veikt ES finanšu sistēmas makrouzraudzību un tādējādi palīdzēt novērst vai mazināt sistēmiskos finanšu stabilitātes riskus.^[2],[3]

Viens no ESRK mērķiem ir palīdzēt novērst ievainojamību un risku veidošanos, kas ietekmē Eiropas finanšu sistēmu kopumā. Šajā nolūkā ESRK turpināja aktīvi piedalīties divās Eiropas mēroga grupās, kas izveidotas, lai novērstu ar kiberdrošību saistītu ievainojamību, kas varētu ietekmēt finanšu sistēmu. Tā arī uzlaboja un pilnveidoja savu stresa scenārijā iespējamo izaugsmes pārmaiņu modeli (growth-at-risk model), kas pieder pie tās dalībnieku makroprudenciālās nostājas novērtēšanai izmantotā instrumentu kopuma.

Atbilstoši uz darbību balstītajai pieejai, ko ESRK izmanto savā darbā, aplūkojamā periodā tā iesaistījās arī vairāku uz tiesiskā regulējuma stiprināšanu vērstu jautājumu risināšanā, atbilstoši apstākļiem piemērojot vai nu sistēmas mēroga, vai nozarei specifisku perspektīvu. Attiecībā uz vērtspapīrošanas un kriptoaktīvu jautājumu tā uzsvēra bažas par Eiropas Komisijas priekšlikumu atļaut (pār)apdrošināšanas sabiedrībām saskaņā ar vienkāršas, pārredzamas un standartizētas sintētiskās vērtspapīrošanas regulējumu sniegt nefondētas garantijas. Tā arī sagatavoja ieteikumu par trešo valstu multiemitentu stabilās kriptovalūtas shēmām, aicinot Komisiju neuzskatīt šīs shēmas par pieļaujamām saskaņā ar pašreizējo MiCAR^[4] regulējumu vai arī izstrādāt atbilstošus aizsardzības pasākumus, lai mazinātu šādu shēmu radītos finanšu stabilitātes riskus. Attiecībā uz jautājumu par centralizēto tīrvērti ESRK sniedza atbildes divās EVTI apspriešanās. Pirmajā, kas attiecās uz tīrvērtes sliekšņiem, tā atbalstīja EVTI vispārējo pieeju tīrvērtes sliekšņu pārkalibrēšanai un atzinīgi novērtēja strukturēto, uz datiem balstīto pieeju, kas bija apspriešanas pamatā. Otrajā, kas attiecas uz maržu pārredzamības prasībām, tā atbalstīja pārredzamības uzlabošanu visā tīrvērtes ķēdē. Turklāt ESRK sniedza konsultācijas Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei par pamatnostādnēm attiecībā uz uzraudzības pilnvarām novērst ar likviditāti saistīto ievainojamību. Visbeidzot, tā analizēja iespēju noteikt uz aizņēmējiem vērstus rādītājus komerciālā nekustamā īpašuma tirgum, izmantojot trīs iespējamos instrumentus, proti, 1) uzņēmuma līmeņa ienākumu elastīguma rādītāju, kura uzdevums ir raksturot aizņēmēja spēju apkalpot parādu, 2) uzņēmuma līmeņa finansējuma elastīguma rādītāju, kas varētu ierobežot pārmērīgu aizņemto līdzekļu apjomu, un 3) nodrošinājuma elastīguma rādītāju, kas varētu izpausties kā aizdevuma un nodrošinājuma attiecības (LTV) limiti.^[5]

ESRK turpināja pildīt pārraudzības lomu, novērtējot valstu iestāžu veiktos makroprudenciālos pasākumus un dažos gadījumos sniedzot atzinumu par to izmantošanu un/vai savstarpēju atzīšanu. Banku sektorā ar kapitālu saistīto pasākumu rezultātā vairākās Eiropas Ekonomikas zonas valstīs pamatā tika noteikta stingrāka makroprudenciālā nostāja, ko īpaši noteica pretciklisko kapitāla rezervju likmju paaugstināšana. Attiecībā uz citiem pasākumiem situācija ir niansētāka. Dažu valstu nostāja kļuvusi mazāk stingra, dažu – stingrāka. Tika piemēroti arī vairāki uz aizņēmējiem vērsti instrumenti, taču to ietekmei nebija nosakāms konkrēts virziens attiecībā uz nacionālās makroprudenciālās politikas nostājas stigrības palielināšanos vai samazināšanos. Vērtējot kapitāla rezervju prasības visā Eiropas Ekonomikas zonā, sistēmiskās riska rezerves kopš Covid-19 pandēmijas pamatā ir samazinājušās, bet to lielā mērā kompensējusi kopumā līdzīga apjoma pretciklisko rezervju veidošana.

ESRK turpināja pildīt savus pienākumu nodrošināt pārskatatbildību un sniegt pārskatus Eiropas Parlamentam un sabiedrībai. ESRK priekšsēdētāja 2025. gada 3. decembrī apmeklēja Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas (ECON) rīkoto atklāto noklausīšanos un divas konfidenciālas sanāksmes ar ECON priekšsēdētāju un priekšsēdētājas vietniekiem, lai apspriestu finanšu stabilitātes riskus. Turklāt ESRK Sekretariāta vadītājs un vadītāja vietnieks aplūkojamā periodā uzrunāja Eiropas Parlamentu trijās tematiskās atklātās uzklausīšanas sēdēs. ESRK 2025. gada jūlijā publicēja 2024. gada pārskatu, īstenojot tās pārskatatbildību pret sabiedrību.

Izdevēja ziņas